To see the other types of publications on this topic, follow the link: Vārdnīcas.
Journal articles on the topic 'Vārdnīcas'
Create a spot-on reference in APA, MLA, Chicago, Harvard, and other styles
Consult the top 48 journal articles for your research on the topic 'Vārdnīcas.'
Next to every source in the list of references, there is an 'Add to bibliography' button. Press on it, and we will generate automatically the bibliographic reference to the chosen work in the citation style you need: APA, MLA, Harvard, Chicago, Vancouver, etc.
You can also download the full text of the academic publication as pdf and read online its abstract whenever available in the metadata.
Browse journal articles on a wide variety of disciplines and organise your bibliography correctly.
1
Frīdenberga, Anna. "Ieskats priedēkļverbos Kristofa Fīrekera vārdnīcā." Baltu Filoloģija 32 (2023): 11–30. http://dx.doi.org/10.22364/bf.32.02.
Full textAbstract:
Rakstā aplūkoti priedēkļverbi Kristofa Fīrekera latviešu-vācu vārdnīcā. Kopumā abos vārdnīcas manuskriptos ir apmēram 100 verbi, kuriem ir doti vairāki prefiksālie atvasinājumi. Vārdnīcā lietoti visi latviešu valodas verbu prefiksācijā izmantojamie 11 priedēkļi, kā arī tiem līdzīgais komponents caur. Redzamas ievērojamas atšķirības vārdnīcas norakstos – 2. manuskripts atšķiras gan ar to, ka bieži pie verba ir piezīme, ka tam raksturīgi saliktie verbi (proti, priedēkļverbi), gan ar priedēkļverbu vai priedēkļu biežo uzskaitījumu. Atšķirības starp manuskriptiem ir lielākas, nekā līdz šim domāts. Lielāka uzmanība priedēkļverbiem pievērsta vārdnīcas otrajā norakstā, kur verbi papildināti ar tiem priedēkļiem, kuri 1. manuskriptā nav minēti, dažkārt pat it kā cenšoties aizpildīt visu attiecīgo priedēkļverbu vārddarināšanas ligzdu. Katram priedēklim ir kāda tipiskākā nozīme, kas parādās biežāk, un arī gadījumos, kad vārdnīcā minēts priedēkļu uzskaitījums, izmantotas šīs, domājams, tipiskākās, nozīmes. Lai gan priedēkļverbiem var konstatēt raksturīgas nozīmju grupas, tomēr katrs gadījums ir aplūkojams individuāli.
2
Andronovs, Aleksejs. "BALTKRIEVIJAS ZA LATVIEŠU SEKTORA DARBĪBA PĒC 1920.–1930. GADU ARHĪVU MATERIĀLIEM: LATGALISTIKAS ASPEKTS." Via Latgalica, no. 9 (May 5, 2017): 93. http://dx.doi.org/10.17770/latg2017.9.2707.
Full textAbstract:
1928. gadā Baltkrievu kultūras institūtā (vēlāk Baltkrievijas Zinātņu akadēmijā) tika dibināta Baltkrievijas latviešu vēstures katedra (vēlāk Latviešu sektors), ko vadīja Kārlis Šķilters (1891–1941 [https://nekropole.info/ru/Karl-Shkilter]). Neskatoties uz sektora ražīgo darbību, kas izpaudās vairākās publikācijās, ziņu par to ir visai maz (Дз. Виксна. Латыши в Белорусской ССР в 20–30 х годах // LPSR ZA Vēstis. 1970. Nr. 12 (281). С. 15–27; sk. 24. lpp.; Dz. Vīksna. Latviešu kultūras un izglītības iestādes Padomju Savienībā 20.–30. gados. Rīga, 1972; sk. 12.–13. lpp.; M. Ābola, Dz. Vīksna. Tā draudzība mūžības ilgumu zin. Latviešu un baltkrievu tautas sakaru attīstība. Rīga, 1977; sk. 44.–45. lpp.). Dz. Vīksna savu informāciju balsta uz Baltkrievijas Nacionālā arhīva (bijušais Centrālais Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības valsts arhīvs) 701. fonda dokumentiem („Комиссия по осуществлению национальной политики при Центральном Исполнительном Комитете БССР, г. Минск“, laika posms 23.10.1925.—15.07.1934.), min sektora ekspedīcijās savāktos etnogrāfiskos materiālus 70 sējumu apjomā, tāpat O. Pankes un J. Dolgija sastādīto praktisku baltkrievu-latviešu vārdnīcu. (Ne materiālu, ne vārdnīcas turpmākais liktenis diemžēl nav zināms.) Referātā sniegts ieskats Latviešu sektora materiālos, kas glabājas Baltkrievijas ZA Centrālajā zinātniskajā arhīvā: 72. fonds („Институт национальных меньшинств“), 11.–13. lieta, laika posms 1926.–1933. g., pāri par 500 lapām lielākoties latviešu, krievu un baltkrievu valodā. Tajos ietilpst sarakste ar latviešu kolonijām (par to stāvokli, izpētes darbu, anketas un instrukcijas, apcerējumi, folkloras materiāli u. c.), ar latviešu kultūras un izglītības biedrību „Prometejs“, t. sk. žurnāla „Celtne“ redakciju (piemēram, par šī žurnāla „baltkrievu numura“ sagatavošanu (1933, Nr. 8)), ar citiem kolēģiem darba jautājumos (O. Paune, L. Laicens, E. Krūkle u. c.), kā arī personīgas vēstules, grāmatu saraksti pasūtīšanai no Latvijas u. c. Tepat atrodami Sektora darba plāni un pārskati [13: 79–81] (atsauču formāts: [lieta: lapa]), instrukcija krievu-latviešu vārdnīcas sastādīšanai (ap 25 000 vārdu) [13: 6–9], pārskats par darba pie baltkrievu-latviešu vārdnīcas gaitu [13: 72–73]. Latgalistikas aspektā uzmanību saista vairāki materiāli: — E. Eizenšmita (Mākoņa) vēstule (24.04.1926.) par gatavošanos avīzes „Taisneiba“ izdošanai [11: 341–345v]; — pastkartīte no J. Lojas, kurš sola tuvākajā 1929./30. gadā pabeigt savu „Latgaliešu valodas gramatiku“ (krieviski, ap 10 iespiedlokšņu) [11: 64]; — J. Silinīka vēstule (24.06.1933.) ar piedāvājumu izdot Baltkrievijas ZA izdevniecībā viņa latgaliešu valodas gramatiku (fonētiku un morfoloģiju) un 20 000 vārdu lielu krievu-latgaliešu vārdnīcu [13: 74–75v], K. Šķiltera pārdomas šai sakarā [13: 91, 92]; — sarakste par K. Šķiltera grāmatas „Latgales nacionalais jautajums“ (Minska, 1934) izdošanas lietām [13: 75–76, 93, 100 u. c.], tās recenzēšanu [13: 55–56, 60, 88], kā arī J. Kalnbērziņa un V. Zeimaļa recenzijas [13: 95–97]. Baltkrievijas ZA Latviešu sektora vēsturei un tā materiālu meklēšanai un publicēšanai būtu jāveltī īpašs pētījums.
3
Peina, Elīna. "Mūsdienu latviešu terminu vārdnīcas: izdevēju pieredze." Vārds un tā pētīšanas aspekti: rakstu krājums = The Word: Aspects of Research: conference proceedings, no. 24 (December 2, 2020): 379–89. http://dx.doi.org/10.37384/vtpa.2020.24.379.
Full textAbstract:
Unified and precise terminology in any field of specialization ensures the scientific quality of the text. Dictionaries should be considered a particularly significant source of terminology due to having authority criterion. The present research examines 450 Latvian terminological dictionaries that have been published between 1990 and 2020. The article intends to highlight the path of Latvian terminography by giving insight into publishing practice; for this article, three publishing houses have been selected – Zinātne, Avots, Zvaigzne ABC. The interview of three editors provides an insight into several questions that have emerged over time, during the study of terminological dictionaries. The article’s main goal is to reveal several practical aspects of publishing terminological dictionaries in Latvia – marketing policy of dictionary publishing, lack of dictionary users’ feedback and review deficiency, the relevance of officially approved terminological dictionaries, etc. The conclusion of the research is that regularly issued official terminological dictionaries and updated terminological databases should provide a milestone for fields’ specialists and other dictionary users. It would greatly facilitate the work of translators and specialists in the field and reduce the publishing of low-quality resources.
4
Lokmane, Ilze, and Laura Rituma. "Verba nozīmju nošķiršana: teorija un prakse." Valoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 12 (December 2021): 142–62. http://dx.doi.org/10.22364/vnf.12.10.
Full textAbstract:
Rakstā aplūkoti elektroniskā resursa „Latviešu valodas leksiskais tīkls” (Latvian WordNet) veidošanas principi un tapšanas gaita, jo īpaši resursa izveidei nepieciešamā daudznozīmīgu vārdu nozīmju sistēmas pārskatīšana un vienotu nozīmes šķiršanas kritēriju izstrāde. Vārdu nozīmju pārskatīšana ir nepieciešama, pirmkārt, lai pārliecinātos, vai vārdnīcā minētā nozīmju sistēma laika gaitā nav mainījusies, otrkārt, lai elektroniskās vārdnīcas Tēzaurs.lv šķirkli padarītu pārskatāmu un lietotājam viegli uztveramu un, treškārt, lai atvieglotu elektroniskajā resursā iekļaujamo semantisko attieksmju – sinonīmijas, hiponīmijas, meronīmijas un antonīmijas – noteikšanu. Teorētiskajā daļā īsi raksturotas galvenās semantikas atziņas, kas attiecas uz daudznozīmīgu vārdu, īpaši verbu, semantisko struktūru saistībā ar leksikogrāfijas praksi, – atsevišķu nozīmju jeb leksiski semantisko variantu tipi, savstarpējās attieksmes, skaidrošanas veidi un attēlošana vārdnīcā. Galvenā uzmanība veltīta nozīmju nošķiršanas kritēriju aprakstam un analīzei, korpusa datu izmantošanai nozīmju nošķiršanā, tuvāk aplūkots arī nozīmes nianses jēdziens un nianšu attieksmes ar virsnozīmi. Raksta empīriskajā daļā detalizēti aplūkota trīs dažādas semantikas un saistāmības verbu domāt, spēlēt un dot nozīmju sistēmas izveide. Nozīmju nošķiršanā izmantoti šādi kritēriji: semantisko elementu analīze, semantiskā saistāmība, sintaktiskā saistāmība, iespēja aizstāt ar sinonīmu vai ekvivalentu citā valodā. Konstatēts, ka nozīmju nošķiršanas pamatā liekams kritēriju kopums un tas, kuri kritēriji izrādās svarīgāki, atkarīgs no verba semantiskās grupas.
5
Bērziņa, Gita. "Grieķu īpašvārdi un to atvasinājumi latīņu valodā („Latīņu–latviešu vārdnīcas” materiāls)." Valoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 14 (2023): 7–21. http://dx.doi.org/10.22364/vnf.14.01.
Full textAbstract:
Klasisko (grieķu un latīņu) valodu materiāls kalpo, ne tikai lai atklātu vispārējus principus valodas sistēmā un attīstības procesos, bet arī lai savstarpējā sastatījumā izgaismotu citu valodu, tostarp latviešu valodas, būtiskas iezīmes dažādos aspektos. Vēsturiski ilgstoši grieķu un romiešu kultūru un grieķu un latīņu valodas kontakti radījuši nozīmīgu un daudzveidīgu grieķu valodas ietekmi latīņu valodā un ar to saistītā kultūras, izglītības un zinātniskās domas tradīcijā. Rakstā, izstrādājot jauno „Latīņu–latviešu vārdnīcas” variantu (izvērtējot un rediģējot leksisko materiālu un latīņu un grieķu valodas atveides principus), pievērsta uzmanība grieķu īpašvārdiem un to atvasinājumiem latīņu valodā, to atveidei latviešu valodā. Daļa grieķu īpašvārdu uzreiz jau organiski iekļāvušies latīņu valodas deklinēšanas sistēmā, turpretim citi vismaz sākotnēji pārņemti un tekstos apzināti lietoti grieķiskā veidolā, t. i., aizgūti ar grieķu valodas izskaņām, un tālāk laika gaitā lielākā vai mazākā mērā pielāgoti latīņu valodas deklinēšanas sistēmai, nereti attīstot arī paralēlus variantus. Izmantojot latīņu valodas morfēmas, jo īpaši piedēkļus un galotnes, no grieķu valodas personvārdiem un vietvārdiem atvasināti sugas vārdi, īpašības vārdi, arī darbības un apstākļa vārdi. Latīņu valodā raksturīgs plašs un sinonīmisks vārddarināšanas morfēmu klāsts. Tas daudzveidīgi izmantots grieķu cilmes atvasinājumu un to variantu darināšanā latīņu valodā. Grieķu un latīņu valodas variantu līdzās pastāvēšanas, kā arī plaša sinonīmiskas nozīmes vārddarināšanas līdzekļu izmantošana nereti sarežģī grieķu cilmes atvasinājumu atlasi un atspoguļošanu „Latīņu–latviešu vārdnīcas” korpusā, kā arī to atveidi latviešu valodā.
6
Jansone, Ilga. "Stārķis (vācu Storch) latviešu valodas leksikogrāfiskajos avotos." Baltu filoloģija 29, no. 1 (November 15, 2020): 73–90. http://dx.doi.org/10.22364/bf.29.1.05.
Full textAbstract:
Rakstā sniegts ieskats 17.–19. gadsimta leksikogrāfiskajos avotos, kā arī K. Mīlenbaha un J. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā“ un tās papildinājumos iekļautajos stārķa nosaukumos. Ornitoloģiskajā literatūrā drošas liecības par stārķu klātbūtni Latvijas teritorijā rodamas no 18. gadsimta publikācijām, taču tiek minēts, ka melnais stārķis vismaz Kurzemē bijis sastopams arī iepriekš. 17.–19. gadsimta latviešu valodas vēsturiskajās vārdnīcās iekļauti 15 nosaukumi ar fonētiskajiem un morfoloģiskajiem variantiem, sākot ar G. Manceļa „Phraseologia Lettica”. K. Mīlenbaha un J. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” un tās papildinājumos iekļauti gandrīz visi 17.-19. vārdnīcās minētie stārķa apzīmējumi, atsevišķos šķirkļos izdalot vairākus fonētiskos un morfoloģiskos variantus.
7
Siliņa-Piņķe, Renāte. "Latviešu personvārdi ar izskaņām -it un -ull 17. gadsimtā." Baltu filoloģija 29, no. 1 (November 15, 2020): 141–47. http://dx.doi.org/10.22364/bf.29.1.09.
Full textAbstract:
Raksta mērķis ir izpētīt izskaņu -it un -ull funkciju latviešu antroponīmos 17. gs. Personvārdu avots ir 1638. gada zviedru arklu revīzija, kurā 13 personu desmit vārdi beidzas ar -it(t), -its, -itz un 12 personu seši vārdi beidzas ar -ull vai -uls. Vārdi tiek salīdzināti ar G. Manceļa vārdnīcas „Lettus“ (1638) un G. F. Stendera „Lettisches Lexikon“ (1789) personvārdu materiālu. Izskaņu atšķirīgais un daudzveidīgais lietojums neļauj iezīmēt kopīgas tendences: formants -ull saistāms gan ar adaptācijas procesiem, gan ar latviešu piedēkļa lietojumu, savukārt -it ir lietots tikai kā latviešu piedēklis -īt-, pārsvarā deminutīvā funkcijā.
8
Valke, Simona Sofija. "Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Vecbibliotēkas fonda 17.–19. gadsimta franču valodas vārdnīcas." Aktuālās problēmas literatūras un kultūras pētniecībā rakstu krājums, no. 29 (February 22, 2024): 285–301. http://dx.doi.org/10.37384/aplkp.2024.29.285.
Full textAbstract:
From the 17th century onwards, the French language dominated international communication and the exchange of current information within educated Europe, strengthening its position in the 18th century with the spread of Enlightenment ideas. The importance of French literature of this period can also be seen by observing the shelves of libraries. In the range of resources offered by the reading library of the city of Liepāja, founded in 1777, books in French occupy second place (second only to books in German, which was the dominant language of the educated part of society at the time studied) according to their number, including those intended for language learning: grammars, reading books, phrasebooks, and other dictionaries. The article studies and analyses the range of 17th–19th centuries monolingual French dictionaries, bilingual and multilingual dictionaries with a French section from the collection of the Liepāja library, a total of 20 units. The research area chronologically covers the period from the oldest dictionary, published in 1674, to the last dictionary, published in 1847. In the context of the study, the status and place of the French language in international circulation and on the local scale of Courland are discussed to study what the mentioned dictionaries say about the social and cultural space of Liepāja. The research does not belong to the field of lexicography, as it does not offer an analysis of dictionary creation methods; it focuses on social and cultural practices possibly linked to the use of dictionaries and uses research methods of intellectual history and cultural transfer. The research results reflect the development trends of language use in Liepāja and provide insight into the interaction of the French language with other languages. Monolingual dictionaries, French sections of bilingual and multilingual dictionaries integrate specific elite cultural knowledge and emphasise accuracy of expression. Travellers’ dictionaries show the importance of mobility and communication with European French-speaking elites, but the dynamic rhythm of Liepāja, a port city, is illustrated by dictionaries for businessmen and sailors, in which the French language is not predominant, but is only one of the possible means of communication.
9
Mežale, Emīlija. "Norādāmo vietniekvārdu sarunvalodas varianti latviešu valodas tīmekļa tekstos." Valoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 14 (2023): 139–55. http://dx.doi.org/10.22364/vnf.14.10.
Full textAbstract:
Norādāmo vietniekvārdu sarunvalodas variantu lietojums ir viena no sarunvalodai raksturīgajām pazīmēm latviešu valodā. Pētījuma mērķis ir šos variantus identificēt un apkopot, kā arī veikt reālajā valodas lietojumā sastopamo piemēru analīzi, vērtējot to izplatību dažādos avotos un lietojuma īpatnības. Pētījuma teorētisko bāzi veido latviešu valodas gramatikas un vārdnīcas, kurās pieminēti un aplūkoti norādāmie vietniekvārdi un to sarunvalodas varianti. Reālajā valodas lietojumā izmantotie varianti meklēti korpusos „Latviešu valodas emuāru korpuss”, „Latviešu valodas tīmekļa korpuss” (2006–2007 un 2020–2022) un „Latvijas ziņu portālu raksti”. Kopumā teorētiskajā literatūrā un korpusos atrasti 22 norādāmo vietniekvārdu sarunvalodas varianti. Norādāmo vietniekvārdu sarunvalodas variantu analīze veikta kvalitatīvi, izmantojot piemērus, kas ekscerpēti no autores pašas vākuma. Tas sastāv no emuāru tekstiem un komentāriem, ziņu portālu tekstiem un komentāriem, kā arī Instagram īsstāstiem. Secināts, ka vairāki reālajā valodas lietojumā pastāvošie varianti nav nostabilizējušies. Darinot jaunus variantus, pastāv tendence kombinēt salikteņus no jau esošiem norādāmo vietniekvārdu sarunvalodas variantiem vai jau esošiem to salikteņiem. Kvalitatīvā analīze parāda, ka norādāmo vietniekvārdu sarunvalodas varianti lietoti gan negatīvas emocionālās ekspresijas paušanai, gan stilistiskas ekspresijas piešķiršanai bez negatīvas konotācijas.
10
Auziņa, Ilze, Roberts Darģis, Baiba Saulīte, Normunds Grūzītis, Mikus Grasmanis, Andrejs Spektors, and Kaspars Spektors. "Specializēta latviešu valodas runas korpusa un izrunas vārdnīcas izveide vizuālās diagnostikas izmeklējumu lingvistiskai analīzei un sistemātiskai transkribēšanai." Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā, no. 47 (2022): 244–63. http://dx.doi.org/10.35539/ltnc.2022.0047.i.a.r.d.b.s.n.g.m.g.a.s.k.s.244.263.
Full text
11
Trumpa, Anta. "Vārds baudīt senajos tekstos: semantiskā daudzveidība." Baltu Filoloģija 30, no. 1/2 (2021): 138–51. http://dx.doi.org/10.22364/bf.30.07.
Full textAbstract:
Raksta mērķis ir, balstoties uz „Latviešu valodas seno tekstu korpusa“ un topošās „Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas“ datiem, kā arī salīdzinot vārda lietojumu senajos tekstos ar avottekstiem un vēlākiem Bībeles tulkojumiem, aplūkot vārda baudīt un nedaudz arī tā atvasinājumu nozīmes latviešu valodas 16. un 17. gadsimta tekstos iespējamā to senuma secībā; kur iespējams, ‒ raksturot saistību starp šīm nozīmēm. Vārda baudīt senākā nozīme visticamāk, ir ‘pārbaudīt, mēģināt’. No tās atvasinātas vairākas nozīmes: ‘uzdrošināties, iedrošināties’, ‘doties viens otram pretī, satikties, redzēties’ (šīs nozīmes mūsdienās vairs netiek lietotas) un vēl līdz mūsdienām lietotā nozīme ‘pagaršot, ēst, dzert’. No tās savukārt atvasināta vēl mūsdienās pazīstamā nozīme ‘piedzīvot pieredzēt, izjust; dabūt’. Fakts, ka semantiskās attīstības ziņā visjaunākā nozīme ‘piedzīvot, pieredzēt, izjust; dabūt’ senajos tekstos ir fiksēta pati pirmā, drīzāk skaidrojams ar to, ka tā bija reliģiskajos tekstos visizplatītākā, turklāt arī citas nozīmes senajos tekstos ir fiksētas vien dažus gadus vai dažus gadu desmitus vēlāk. Vārda baudīt nozīmju attīstību ir ietekmējuši Bībeles tekstu tulkojumi ‒ iespējams, nozīme ‘piedzīvot, pieredzēt, izjust; dabūt’ latviešu valodā ir ienākusi tieši līdz ar tiem. Vārda baudīt un tā atvasinājumu lietojuma salīdzinājums dažādos Bībeles tulkojumos liecina par to, ka nereti mūsdienu tulkojumi nav brīvi no E. Glika tulkojuma tradīcijas, jo atsevišķas vārdkopas, piemēram, nāvi nebaudīt Bībeles tekstos ir saglabājušās cauri gadsimtiem, kaut mūsdienu valodā šāds lietojums ir ļoti neparasts.
12
Liepa, Dite, and Andrejs Veisbergs. "Vārds. Nozīme. Vārdnīca. Radioklausītajs uztraucas." Scriptus Manet: humanitāro un mākslas zinātņu žurnāls = Scriptus Manet: Journal of Humanities and Arts, no. 10/11 (September 2, 2020): 44–59. http://dx.doi.org/10.37384/sm.2020.10.11.044.
Full textAbstract:
Latvian Radio offers an exchange of opinions and discussions on various subjects. Channel 1 has a show “Kā labāk dzīvot” (‘How to live better’), which among other issues addresses the use of Latvian. This paper is based on the questions covered in 15 broadcasts of the years 2017–2019. What are the listeners worried about? Usually, it is the question of whether the word or phrase is wrong. Does it correspond to the norms and conventions, can it be found in the dictionaries and how it is defined and explained. There is often a clash of opinions on the use between people of different generations. Many questions relate to grammar norms, their application and explanation. These are issues of declining of proper names, use of singular and plural, and gender. There is much uncertainty about the use of lexis often governed by rigid and conservative views. There seems to be more unanimity on issues of style. The impact of English and separate English loans attract numerous questions. English affects various levels of Latvian today. The paper views phonetic, morphological, lexical, phraseological, and syntactic influence. Lexical impact of English is the one felt most: nonce words, loans, translation loans, idioms can be met in both translated and original texts. A semantic broadening of many Latvian terms under the influence of English is widespread, often without any need and additional stylistic value. Borrowed synonyms for Latvian words are in no way detrimental, but they should not oust Latvian words. Many listeners enjoy the opportunity of gaining knowledge on the use of Latvian and thus improving their language competence. We cannot and should not try to control the development of the language, but every speaker can contribute to its perfection, enrichment, and innovation.
13
Jērāne, Santa. "Vārdnīcu struktūras koncepcijas: pamatprincipi un varianti." RES LATVIENSES 4 (2017): 74–85. http://dx.doi.org/10.22364/rl.4.7.
Full text
14
Kalnača, Andra. "Priekšvārdi." Valoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 12 (December 2021): 5–6. http://dx.doi.org/10.22364/vnf.12.pr.
Full textAbstract:
Rakstu krājums „Valoda: nozīme un forma 12. Gramatika un valodas apguve” ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības un Baltu valodniecības katedru rīkotās 56. profesora Artura Ozola dienas starptautiskās zinātniskās konferences „Gramatika un valodas apguve” (18.–19.03.2021. LU HZF) materiālu un vairāku atsevišķi tapušu pētījumu apkopojums 15 rakstu veidolā. Konference tika rīkota sadarbībā ar Valsts pētījumu programmu „Latviešu valoda” (Nr. VPP-IZM-2018/2-0002, vadītāja – Ina Druviete) un tās apakšprojektu „Gramatika un tās saskarjomas: gramatikas enciklopēdiskā vārdnīca” (vadītāja – Andra Kalnača).
15
Sviķe, Silga, Inga Kaija, Andrejs Gorbunovs, Aiga Veckalne, and Karina Šķirmante. "Medicīnas terminu vārdnīca: mobilās lietotnes izstrādes metodoloģija un izmantotie digitālie resursi." Vārds un tā pētīšanas aspekti: rakstu krājums = The Word: Aspects of Research: conference proceedings, no. 24 (December 2, 2020): 412–24. http://dx.doi.org/10.37384/vtpa.2020.24.412.
Full textAbstract:
The research provides a snapshot of the development of a methodology for the „English-Latvian-English glossary of medical terms” (bilingual dictionary and phrase book) that was implemented as a cooperation project between two higher education institutions. The study describes the resources used in the drafting process and the structure and functionality of the dictionary. The research was conducted at the end of 2019 as a project Mobile application English-Latvian-English Bilingual Dictionary and Phrase Book of Medical Terms within the framework of internal research project competition Development of Scientific Research Activity at Ventspils University of Applied Sciences. The research concept originates in the up to now insufficiently deployed characteristic of the terminology of various fields (including the medical domain) in different respects: the selection and grouping of terms, their categorisation and translation. Given the experience of the authors of the available and so far published medical dictionaries and the results of empirical work and the survey of potential users about their expectations for a medical dictionary, possible problems of and solutions for the development of a new dictionary of medical terms were deployed.
16
Helviga, Anita, and Diāna Laiveniece. "Galvenie problēmjautājumi projekta pētījuma „Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca” īstenošanas sākumposmā." Vārds un tā pētīšanas aspekti: rakstu krājums = The Word: Aspects of Research: conference proceedings, no. 26 (November 23, 2022): 225–35. http://dx.doi.org/10.37384/vtpa.2022.26.225.
Full textAbstract:
The authors of the article represent a project research group developing a new dictionary of terms in the field of education. During the project implementation, it is planned to develop an online dictionary with 3000 entries which would include the term in Latvian, its explanation with cross-references to the superordinate term, the subordinate term, and coordinate terms (if existent) and the equivalents of the term in English, German, French and Russian. This publication was created with the aim to describe the development of the Explanatory Online Dictionary of Educational Terms by identifying the main problems in the early stages of the research. The object of the research is the list of the educational terms created specifically for this project from the publications during the last twenty years (doctoral theses, monographs, political and planning documents, normative documents, teaching standards and programmes, dictionaries, glossaries, etc.) according to the principle of all-inclusiveness. The article’s methodology comprises the identification of problematic cases and typological description of these cases (mostly in relation to the selection of the terms and eventual development of the term list). The search for solutions has been revealed related to several subfields of linguistics, morphology, lexicology, word-formation, semantics, terminology and terminography. As the emerging terminographic publication is unique in the Latvian linguistics, this article makes almost no comparison with other lexicographical publications. Developing a reference material that meets today’s requirements we have looked for the technical solutions for the use of the online vocabulary and carefully developed the conceptual plan whic terminologically encompasses all levels of education and all subfieldsin the broadest entirety of the concept system. The results of the previous stages of the research, the development of the concept of the dictionary, wide collection of educational terms and arrangement in three large groups of terms (education policy and management, education actors and psychology, education science, pedagogy), have allowed for revealing the problematic issues of creation and use of terms. Additional research, conversations with the professionals of the field, involvement of the experts of Terminology Commission to decide on the best, most advisable term are needed to find solutions to the issues.
17
Ozola, Ieva. "Tagadnes pasīvo divdabju substantivēšanās: dialektālo vārdnīcu dotumi." Vārds un tā pētīšanas aspekti: rakstu krājums = The Word: Aspects of Research: conference proceedings, no. 26 (November 23, 2022): 107–16. http://dx.doi.org/10.37384/vtpa.2022.26.107.
Full textAbstract:
In Latvian dictionaries, the word-formation has been analysed focusing on word-formation means different from those in written language, but there are few observations and conclusions about conversion. The dictionary of Vainiži subdialect and the dictionary of Nīca subdialect representing, respectively, the Livonian dialect (Vainiži – one of Vidzeme Livonian subdialects) and the Middle dialect (Nīca – one of Curonian dialects), have been used to establish similarities and differences in substantivization in two Latvian dialects. Notwithstanding substantial differences (differential/full type dictionary; publishing finished/unfinished), both dictionaries contain substantivizations of participles, which had been examined mostly using the descriptive method because quantitative methods could not be applied due to different types and scopes of the dictionaries. The process of participle substantivization has the potential for nomination – both the synonyms for already existing names and names for new facts and objects can be created on the grounds of the basic verb’s semantics. It is possible to create a name for a concrete object, e.g. dẽjamais ‘a tool for filling sausages’ in Nīca, uzliêkams ‘a compress’ in Vainiži, as well as create substantivized participles with the meaning of generalization, e.g. dzeramais, also dzerams ‘that what is drinkable; a beverage’ in Nīca, piêkuôžams ‘a snack’ in Vainiži. Differences in the use of present passive participles had been ascertained: in the dictionary of Nīca subdialect, the definite ending predominates, but the indefinite ending predominates in the dictionary of Vainiži subdialect. The conversion of compounds in the Livonian dialect is based on dialectal differences in word-formation, e.g. zâbakvȩlkams, zâbakvȩlkameš ‘a tool for taking off boots’ in Vainiži subdialect; whereas word-group names with a substantivized present passive participle are characteristic to the Middle dialect, e.g. linu laũzâmaîs in Nīca subdialect.
18
Baltiņš, Māris. "Latviešu tehniskās inteliģences veikums terminoloģijas jomā līdz Latvijas Republikas izveidei." Inženierzinātņu un augstskolu vēsture 7 (November 2, 2023): 10–28. http://dx.doi.org/10.7250/iav.2023.002.
Full textAbstract:
Rakstā apcerēta tehniskās terminoloģijas attīstība latviešu valodā līdz neatkarīgās valsts – Latvijas Republikas – proklamēšanai 1918. gadā. Par pirmajiem tehniskās terminoloģijas veidotājiem kļuva Tautiskās atmodas darbinieki, apcerot tolaik aktuālus tehniskus jaunievedumus (piemēram, Juris Alunāns (1832–1864) par telegrāfu 1860. gadā). Pārliecinoši vajadzības pēc tehniskiem terminiem kļuva redzamas pēc Otrās Baltijas lauksaimniecības izstādes, kad radās grūtības latviešu valodā aprakstīt izstādāmos eksponātus. Būtiski soļi terminoloģijas izveidē bija Rīgas Politehnikuma (RP) studentu Mikus Skruzīša (arī Skruzīšu Mikus; 1861–1905) iniciatīvai vākt tautā lietotos dažādu vienkāršu ierīču detaļu nosaukumus un Nikolaja Puriņa (arī Puriņu Klāvs; 1858–1935) ierosmei izdot pašizglītības līdzekļus celtniecībā («Būvskola») un mašīnbūvē («Mašīnu būvskola»). Pieaugot rūpniecībā nodarbināto latviešu īpatsvaram un tehnisko izglītību ieguvušo personu skaitam, palielinājās nepieciešamība veidot biedrības, kas rūpētos gan par tehnisko izglītību latviešu valodā, gan par nepieciešamajiem terminiem. Īpaši izceļama Baltijas Tehniskā biedrība (1906) un Latviešu izglītības biedrība (1908), kas izveidoja savas terminoloģijas komisijas. Būtiska nozīme terminoloģijas sistematizēšanai bija arī enciklopēdiskajām vārdnīcām, it īpaši Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas izdotajai konversācijas vārdnīcai (1903–1921). Pētījums veikts Latvijas Zinātnes padomes valsts pētījumu programmas projektā «Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība» (Nr. VPP-LETONIKA-2022/1-0001). The article considers the development of technical terminology in the Latvian language until the proclamation of the independent state of Latvia in 1918. The activists of the National Awakening became the first creators of technical terminology, describing current technical innovations as, for example, Juris Alunāns (1832–1864) did in 1860 for the telegraph. The need for technical terms became apparent after the Second Baltic Agricultural Exhibition when difficulties arose in describing the showcased exhibits in Latvian. Significant steps in the development of terminology were made on the initiative of student Mikus Skruzītis (also Skruzīšu Mikus; 1861–1905), who suggested collecting frequently used names of parts of various simple devices, and the initiative of Nikolajs Puriņš (also Puriņu Klāvs; 1858–1935) to publish self-education materials in construction («Būvskola» or Building School) and mechanical engineering («Mašīnu būvskola» or Machine Building School). As the proportion of Latvians employed in the industry and the number of persons who received technical education increased, the need to establish organizations that would take care of both technical education in Latvian and the coinage of the necessary terms became more apparent. The Baltic Technical Society (1906) and the Latvian Educational Society (1908), which established their own terminology committees, deserve special recognition. Encyclopaedic dictionaries were also important for the systematization of terminology, especially the conversational dictionary published by the Knowledge Committee of Riga Latvian Society (1903–1921). The research was carried out within the project «Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība» (Research on Modern Latvian Language and Development) of the National Research Program of the Latvian Council of Science (No. VPP-LETONIKA-2022/1-0001).
19
Sviķe, Silga. "Vārdnīcu lietošana otrās un trešās svešvalodas apguvē: mācīšanās stratēģija." Valodu apguve: problēmas un perspektīva : zinātnisko rakstu krājums = Language Acquisition: Problems and Perspective : conference proceedings 17/18 (September 13, 2022): 279–302. http://dx.doi.org/10.37384/va.2022.17.18.279.
Full textAbstract:
Learning strategies are important for controlling and optimizing the acquisition and use of a foreign language. Regular use of strategies with specific work steps and tips helps students to become more independent and reach their learning objective quicker. This study provides an insight into one foreign language learning strategy – working with dictionaries. Dictionaries are not only a tool for translation, but also an important part of language learning. This foreign language acquisition tool is often undervalued, although proficient and appropriate use of dictionaries not only strengthens the learner’s self-directed learning skills, but also their confidence in using the foreign language. The research question: how can students acquire the learning strategy of using a dictionary to enhance their foreign language skills and self-directed learning? The aim of the study is to explore whether and how the use of dictionaries can contribute to learning a second and third language by summarizing theory and developing and validating techniques and appropriate tasks for this strategy to make the dictionary an important tool for language learning, as well as for the development of self-directed learning skills. The research has resulted in a summary of the theory on the chosen topic and the development of materials for an introductory lesson on working with dictionaries. The study concludes with a number of conclusions. The most significant of these are as follows. The use of dictionaries as part of foreign language acquisition must be included in the group of resource use strategies, which can be metacognitive or cognitive. First, students need to learn how to work with printed dictionaries, which is also a good basis for future work with electronic dictionaries. Printed dictionaries should be available in the lecture room to build the habit of using them. If they are not available, students should be allowed to use electronic dictionaries. Vocabulary skills will certainly improve language acquisition and give learners the confidence to make their own decisions about the choice of language unit in their speech or a written text in a foreign language. The materials developed under the research can be used in German language classes for beginners learning German as a second or third foreign language. Acquiring this learning strategy will not only be useful for students at school, but also later at university.
20
Škrabals, Mihals, and Aiga Veckalne. "Bērtin berot valodiņu: par kādu citu latviešu valodas verbālu konstrukciju korpuslingvistikas skatījumā." Valoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form 12 (December 2021): 208–26. http://dx.doi.org/10.22364/vnf.12.14.
Full textAbstract:
Rakstā aplūkota verbāla latviešu valodas konstrukcija, ko veido darbības vārds un apstākļa vārds pirms tā, turklāt šis adverbs ir atvasināts no tā paša verba, izmantojot piedēkli -us-/-šus-. Šo arhaisko darinājumu, kas tipisks latviešu tautasdziesmām, lieto arī mūsdienu latviešu valodā, kaut gan ievērojami retāk. Rakstā formulēti dažādi pētījuma jautājumi, arī tādi, kas pārsniedz latviešu valodas robežas – proti, kā šādu konstrukciju tulkot citās valodās. Minētā konstrukcija meklēta pieejamos latviešu valodas korpusos (galvenokārt LVK2018, lvTenTen14, InterCorp lv v13), un iegūtie lietojumi salīdzināti ar aprakstu pašreizējos latviešu valodas avotos – gan gramatikās, gan vārdnīcās. Novirzes no normas šajā rakstā aplūkotas deskriptīvi, resp., nevis kā kļūdas, bet gan kā runātāja vēlme panākt īpašu saziņas mērķi, kā arī šīs valodas parādības radoša attīstība mūsdienās. Raksts ir papildināts ar diviem pielikumiem: alfabētiskiem analizēto lemmu sarakstiem kopā ar to biežumu un nelielu fragmentu no iteratīvu konstrukciju datubāzes.
21
Бушс [Bušs], Оярс [Ojārs]. "Два своеобразных словаря латышского языка." Acta Baltico-Slavica 40 (December 28, 2016): 340–46. http://dx.doi.org/10.11649/abs.2016.011.
Full textAbstract:
Latviešu-igauņu vārdnīca. Projektijuht [Manager of the project] Arvi Tavast. Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 2015, 737 pp.Igauņu-latviešu vārdnīca. Atb. red. [Ed.] Valts Ernštreits. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, Tallinn: Eesti Keele Sihtasutus, 2015, 1096 pp. ReviewTwo Peculiar Dictionaries of LatvianEstonian-Latvian dictionary (ed. Valts Ernštreits) and Latvian-Estonian dictionary (manager of the project Arvi Tavast) have been published at the same time and with the same design. Each of the dictionaries consists from more than forty thousand headwords, however they are not of the same size, Estonian-Latvian dictionary has significantly more pages. The reason is the Estonian-Latvian dictionary is a traditional bilingual dictionary, were we can find among other information a lot of illustrations for the use of translated lexis. Latvian-Estonian dictionary could be probably called an experimental dictionary. It is compiled on the basis of the parallel corpus, the lexical materials have been mostly processed automatically using specialized software, professional lexicographers did not participated in the compiling of this dictionary. As a result this Latvian-Estonian dictionary seems more like a glossary, we do not have examples of the use of translated words in this dictionary. What is very strange is that quite a lot of headwords are not words, they are groups of words. This experimental dictionary demonstrates that software alone still is not able to compile a dictionary of high quality without the help of experienced lexicographers. RecenzjaDwa osobliwe słowniki języka łotewskiegoSłowniki estońsko-łotewski (red. Valts Ernštreits) i łotewsko-estoński (kierownik projektu Arvi Tavast) zostały opublikowane jednocześnie i w takiej samej szacie graficznej. W każdym z nich zawarto ponad 40 tysięcy haseł, jednakże słowniki te nie mają identycznej objętości, gdyż słownik estońsko-łotewski liczy znacznie więcej stron. Wynika to z tego, że jest on tradycyjnym słownikiem dwujęzycznym, w którym poza innymi informacjami możemy znaleźć mnóstwo przykładów użycia tłumaczonej leksyki. Z kolei słownik łotewsko-estoński mógłby zapewne zostać nazwany eksperymentalnym. Został on opracowany na podstawie paralelnego korpusu, materiał leksykalny na ogół opracowano automatycznie przy zastosowaniu specjalistycznego oprogramowania, a profesjonalni leksykografowie nie uczestniczyli w autorskiej pracy nad tym słownikiem. W efekcie bardziej przypomina on zestawienie słownictwa, nie ma bowiem w tym słowniku przykładów użycia tłumaczonych wyrazów. Dziwne jest to, że wiele z haseł wyrazowych to w ogóle nie są wyrazy, lecz grupy wyrazów. Ten eksperymentalny słownik dowodzi, że samo oprogramowanie wciąż nie wystarcza, aby opracować dobrej jakości słownik bez udziału doświadczonych leksykografów.
22
Šadurska, Mārīte. "FRAZEOLOGY IN DANSKOVĪTE’S PLAYS." Via Latgalica, no. 11 (February 20, 2018): 129. http://dx.doi.org/10.17770/latg2018.11.3066.
Full textAbstract:
Frequently used phrases in Danskovīte’ plays help to create a typical cultural landscape of Latgale, at the same time a wide range of stylistically expressive vocabulary, most often verbal phrases, and the predominance of poetic comparisons outline the individual writing style of this author. Dramatic work of Danskovīte, which is chosen as the source of phraseology of the research in question, is an area that has not been explored until now. The source of the research consists of 15 plays, 10 of which are available to the readers, “Ontans i Anne” (5 parts), “Sīvasmuotes senču laiki” (3 parts), “Tāva meitas” and “Duorgīs pierkums” (Danskovīte 2008) and five manuscripts of plays: “Lauku kūrorts pilsātnīkim”, “Ontans i rodne”, “Ontans i sābri”, “Ontans i Zīmassvātki” and “Prece ai zatanu”. The aim of the research is to analyse the language of Danskovīte”s plays (phraseology, comparisons, stylistically expressive lexis), revealing the dominant features of the comic. In order to analyse the language of the comic and the features of language as a cultural phenomenon, the linguacultural approach was selected and studies in phraseology were applied. In its turn, the method of receptive aesthetics was used for questionnaires in order to find out the attitude of the respondents towards the plays of Danskovīte, their popularity, as well as to highlight the most characteristic elements of the comic, since, in accordance with the basic principles of receptive aesthetics, text does not have a single meaning – the meaning is formed in the process of interaction between the text and the reader, and a literary work exists as a literary work only in the process of reading and perception and helps to understand that the text is rooted in the communication system and depends on the functioning of the society. For this study, phraseological equivalents in the Latgalian language were searched in “Kalupes izloksnes vārdnīca” (Dictionary of Kalupe vernacular, 1998), in the materials of the Congress of Latgalistics and in the “Latgolys lingvoteritorialo vuordineica” (Latgale lingvoterritorial dictionary, 2012). In the Latvian literary language, however, phraseological equivalents are sought in the Kārlis Mīlenbahs’ and Jānis Endzelīns’ “Latviešu valodas vārdnīcā” (Dictionary of the Latvian language) (1923–1932) and “Latviešu valodas frazeoloģijas vārdnīca” (Dictionary of Latvian phraseology, 2000). In the plays of Danskovīte, about 250 phraseological expressions are excerpted, of which 40% are constructions made by author’s lexical modifications, 31% –traditionally used phraseological units, 23.3% – author’s idioms, 2.4% – author’s semantic modifications, 3.3% – author’s grammatical modifications. It should be noted that 42% of all excerpted units are constructions that include comparisons, where the most part includes a component that identifies a feature from the world of animals, often ascribing animal conduct and properties to a person. Authors’ idioms are used occasionally, functioning only in literary works of the given writer, and they do not have equivalents in the phraseology of the Latvian or other languages. The study of modifications of phraseological units is important in view of the fact that such idioms in the plays of Danskovīte make up about 70% of the total number of all types of set phrases in general; only 30 phraseological units exist in a standardized form, thus most of the existing set phrases in Danskovīte’s plays form the transformations of prescriptive phraseology of all kinds – grammatical, lexical and semantical. The number of modifications includes author’s own phraseology – idioms, which determine the formation of the phraseological expression and specific style of writing. Conceptually, prescriptive phraseological units are understood in terms of stable and traditionally established word combinations, the common meaning of which is different from the meaning of individual components of the phrase. The main methods of creating comic effect in terms of prescriptive phraseology are mostly comparisons, for example, kuo cītumnīks (like a prisoner), kuo bomzs (like a beggar), kuo iz pasyutiejuma (by order), kuo diele (like a leech), kuo myusa (like a fly), kuo troks (like mad). There are also other methods at the basis of the phraseology of Danskovīte’s plays, but it is difficult to find a common characteristics, since their differences are nuanced and context specific. Viewing the lexical modifications by keyword, it is obvious that combinations with the components of tongue, head and eye are represented most often. The second type of transformations consists of phraseological units, which change the grammatical features in author’s language. As already mentioned, they are fewer in number. One of the characteristics of the grammatical modifications is the addition of prefixes that deny the activity specific to the object or subject, or, on the contrary, reinforce such activity, for example, like in the phraseological unit borrowed from Russian: наступить на хвост > iz astes (na)izkuopt. Semantic variations change the meaning of phraseological units, although any modification more or less strongly promotes the departure of the idiom from its main meaning registered in dictionaries, however, this modification is more pronounced in terms of the change of meaning. Analysed in this study are the semantic modifications of phraseological units: kuo syvāns (like a piglet) and kuo bārns (like a child). Danskovīte applies several ways of creating comic effect: misapprehension and comic action and behaviour revealed in a grotesque manner; exaggeration and comic language, peculiarities of pronunciation, associations, epitomized language and misunderstandings.
23
Skrivļa-Čevere, Jana. "THE WEREWOLF IN LATGALIAN FOLKLORE." Via Latgalica, no. 1 (December 31, 2008): 37. http://dx.doi.org/10.17770/latg2008.1.1594.
Full textAbstract:
Latgale is the essentially most different and most peculiar Latvian region from the perspectives of language and culture and their interaction with the cultures of other nations. Hence, this article attempts to reveal how the images of werewolves in Latgalian folklore and the means of their expression used in traditional tales differ from the rest territory of Latvia. The aim of the article is to understand the use of this relatively little studied mythical image and the features of their characters in Latgalian folklore. Previously, the author studied the features of werewolf depictions in Latvian folklore in general, and also compared it to Lithuanian folklore. The main source used in the research are five tales of werewolves, which can be found in an electronic version of Pēteris Šmits’ collected fairy tales and tales on http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/saturs.htm, recorded in the dialect of the Eastern part of Latvia. Different dictionaries and encyclopedias, for example the „Interpretative Dictionary of the Latvian Language” („Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca”) (http://www.ailab.lv/Vardnica/), the „Dictionary of Latvian Etymology” (“Latviešu etimoloģijas vārdnīca”), the „Encyclopedia of Mythology” (“Mitoloģijas enciklopēdija”), and the „Dictionary of Foreign Words” (“Svešvārdu vārdnīca”) were used to describe the symbolical and etymological meaning of a werewolf image. The main methods used in the paper are semiotic and comparative. The semiotic method is used to explain the symbolical meaning of the werewolf image and the semantics of the word. The comparative method is used to compare the comprehension and interpretation of the werewolf image in the tales written in the Latvian and Latgalian languages, as well as to compare the structure of these tales and the use of artistic means of expression. As the result of the research, it is possible to conclude that the Latgalian tales of werewolves show features that both agree with and differ from tales of other regions. However, the means of expression in the Latgalian tales of werewolves are rather different from texts written in other regions. One of the major differences is the language which the tales are written in, as well as emotionally expressive elements in the colloquial speech of the narrators, such as the lexis of the region, dialectisms, similes, hyperbolization, and russicisms.Just like in the majority of tales from other regions, special introduction and conclusion formulas are used. The introduction formula takes the listeners into the world of fairy tales and magic, and the conclusion fromula brings them back into reality. In addition, the use of particular toponyms to gain the effect of credibility is quite common. The motive of shapeshifting wedding guests in a number of Latgalian tales is more characteristic and more common in Lithuanian folklore, but not in the folklore of other Latvian regions. Only in one of the analyzed tales a person turns into a werewolf of his own free will. What’s more, he is not a Latgalian, which subtextually implies dislike and prejudices against an alien, which is relatively typical of Latgalian folklore in general. Also, a special shapeshifting formula – a curse – is found in one tale only. Few techniques are mentioned for retrieving human form – jumping over another shot werewolf’s skin, eating a piece of bread given by a human, or cross-cutting a wolf’s skin. Among these methods the bread technique is the most common also in the tales from other Latvian regions. Also, it should be noted that the word „werewolf” is mentioned in one tale only and an expressive description of a werewolf’s appearance is missing. This probably means that this character was not very popular in Latgalian folklore, which is also proved by the small quantity of these texts. Only one tale is narrated by a man, whereas male narrators are predominant in the other regions. In addition, in some Latgalian tales there are relatively distinguished features of patriarchy, relationships between the rich and the poor, and a peculiar sense of humor for this region and its means of expression. Having conducted the research of the tales of werewolves it is quite safe to assert that the narrator’s place of residence and the region that he/she comes from has a relatively essential meaning in the choice of folkloristic motives. The social and cultural environment, the language, and mutual relations are those preconditions that form a person’s weltanschauung, perception of life and basic values. With their special mentality, emotionally colorful means of expression and an exciting, different language, the Latgalian tales are for sure distinctive from the other ones and are very important for Baltic folklore in general.
24
Ariste, P. "E. Kagaine, Ērģemes izlksnes vārdnīca, Rīga, «Zinātne», I. 1977, 536 S., 11. 1978, 591 S., 11. 1983, 800 S." Linguistica Uralica 21, no. 4 (1985): 305. http://dx.doi.org/10.3176/lu.1985.4.12.
Full text
25
Trumpa, Anta. "Blēdis, blēdīgs, blēdnieks un liekulis latviešu valodas senajos tekstos: nozīmes pārmaiņa?" Baltu filoloģija 29, no. 1 (November 15, 2020): 149–62. http://dx.doi.org/10.22364/bf.29.1.10.
Full textAbstract:
Rakstā, analizējot vārdu blēdis, blēdīgs, blēdnieks un liekulis minējumus 17. gadsimta latviešu tekstos un salīdzinot tos ar mūsdienu lietojumu, mēģināts noteikt, vai tas ir atšķirīgs, proti, vai ir notikusi nozīmes pārmaiņa, un kādi varētu būt šāda atšķirīga lietojuma iemesli. Vārdu blēdis, blēdīgs un blēdnieks lietojums 17. gadsimtā salīdzinājumā ar mūsdienām ir bijis plašāks un ar vairāk negatīvu konotāciju. Vārdam blēdis blakus mūsdienās zināmajai nozīmei ‘krāpnieks, viltnieks’ izplatītāka nozīme ir bijusi mūsdienās vairs nelietotā ‘nelietis, ļaundaris’. Arī vārdam blēdīgs dominējušas nozīmēm ‘ļauns, nelietīgs’ un ‘viltīgs’, tomēr tulkojumos nereti vārds lietots plašāk, piemēram, ar nozīmēm ‘greizs’, ‘nodevīgs’, ‘negodīgs’, šķiet, tulkotājiem neatrodot precīzāku apzīmējumu Bībeles oriģinālajā tekstā nosauktajām negatīvajām īpašībām. Lai arī 17. gadsimta vārdnīcās vārdi blēdis un blēdnieks ir rādīti kā sinonīmi, tomēr reliģiskajos tekstos atvasinājumam ir redzama nozīmes diferenciācija, proti, tā lietojums ir bijis plašāks – mūsdienu literārajā valodā vairs tikpat kā nelietotais vārds blēdnieks 17. gadsimtā ir bijis vispārināts nelieša apzīmējums, aptverot virkni negatīvu īpašību: ‘krāpnieks’, ‘bezdievis’, ‘bezgodis’, ‘ļaunais’, ‘lišķis’, ‘liekulis’ u. c.; šķiet, arī vārds blēdnieks nereti lietots, neatrodot precīzāku apzīmējumu Bībeles oriģinālajā tekstā lietotajiem jēdzieniem. 17. gadsimta latviešu tekstos visizplatītākā vārda blēdnieks nozīme ‘liekulis’ tikusi lietota tikai šajā gadsimtā un galvenokārt Bībeles tulkojumā – šādu lietojumu neapstiprina ne agrākie, ne arī vēlākie leksikogrāfiskie avoti, tādēļ to varētu uzskatīt par specifisku tā laika Bībeles tekstu tulkojumiem raksturīgu, iespējams, tulkotāju ieviestu nozīmi. Vārdu liekulis, lai izvairītos no neatbilstošas vārda blēdnieks lietošanas, kā mazpazīstamu vārdu ieteicis un popularizējis vai, iespējams, pat kā jaunvārdu ieviesis E. Gliks.
26
Beļicka, Līga, and Ruta Svētiņa. "Use of Online Lexicographic Tools for the Promotion of Academic Skills in the Course of English for Specific Purposes." Vārds un tā pētīšanas aspekti: rakstu krājums = The Word: Aspects of Research: conference proceedings, no. 25 (November 23, 2021): 182–90. http://dx.doi.org/10.37384/vtpa.2021.25.182.
Full textAbstract:
Nozares svešvalodas pasniegšana augstskolā kā ierasta bakalaura programmas sastāvdaļa šobrīd atrodas pretrunīgā situācijā. No vienas puses, programmās tai tiek atvēlēts ļoti neliels kredītpunktu skaits, no otras puses, nepieciešamība nav zudusi, jo kurss nodrošina būtisku pamatu tālākajām studijām. Tradicionāli nozares svešvalodas kursu satura centrā ir bijusi speciālā vārdu krājuma apguve. Speciālais vārdu krājums šajā gadījumā ietver gan nozares terminoloģiju, gan arī vispārīgo akadēmisko vārdu krājumu. Šobrīd ļoti ierobežotā kursa apjoma dēļ nav iespējams sistēmiski apskatīt pat nelielu nozares tēmu un akadēmiskās terminoloģijas daļu. Abos gadījumos, kā arī kompetenču izglītības pieejas kontekstā jāmeklē iespējas attīstīt studentu prasmes strādāt un apgūt nepieciešamo vārdu krājumu patstāvīgi. Turklāt, apgūstot stratēģijas vārdu krājuma paplašināšanai, tiek tālāk nostiprinātas studentu vispārējās akadēmiskās prasmes. Speciālā vārdu krājuma paplašināšanai un saistīto akadēmisko prasmju apguvei šobrīd varam izmantot plašu leksikogrāfisko rīku klāstu – sākot no tiešsaistes vārdnīcām un glosārijiem līdz pat dažādiem valodas korpusiem. Tomēr prakse liecina, ka studenti, mācoties patstāvīgi, ļoti vienkāršoti izmanto digitālos leksikogrāfiskos rīkus un studentiem šīs prasmes ir jāapgūst regulāru vingrinājumu procesā un autentiskā, viņiem svarīgā kontekstā, kas ir profesionāli nozīmīgs. Pētījuma mērķis ir apkopot leksikogrāfisko tiešsaistes rīku izmantošanas mācību metodes un vajadzības, kas šobrīd aktuālas nozares svešvalodas kursos vairākās LU studiju programmās, piedāvājot tiem teorētisko pamatojumu svešvalodas apguves un vispārējo akadēmisko prasmju kontekstā.
27
Ūdre, Sandra. "AR NASKAIDRU PSIHISKŪ STUOVŪKLI SAISTEITUO LATGALĪŠU LEKSIKA." Via Latgalica, no. 9 (May 5, 2017): 110. http://dx.doi.org/10.17770/latg2017.9.2718.
Full textAbstract:
Itū pietejumu īrūsynovs praktisks vaicuojums par myusu dīnu latgalīšu literaruos volūdys tekstūs vys nadajiuktu vuordu aumūņs i aptuomeņ semaņtiku, tok ar lingvokulturologisku pīeju apsavārta plašuoka latgalīšu leksikys tematiskuo grupa. Ar naskaidru psihiskū stuovūkli (nu fiziologisku izjiutu da dvēselis puordzeivuojumu) saisteituos leksikys tematiskuos grupys pamatu veidoj vairuok dajiuktys leksemys, kai reibums, trokums, napruots, namaņa, frazeologisms grīžās golva, dūmojams, partū ka jim atbylst leksiskī ekvivalenti latvīšu literarajā volūdā. Leksema šots, Antoninys Rekēnys „Kalupes izloksnes vārdnīcā“ markātuo kai „vacuokuos paaudzis volūdā“1 latgalīšu tekstu korpusā nav atrūnama. Sovutīs taidys nu latgalīšu tekstu korpusa ekscerpātuos leksemys kai pusaumūņs, lītu-viersā-brukums, aizpruots, samysums pīzeistamys par Oskara Seiksta i Līgys Gagainis okazionalismim. Leksemys aumūņs/ aumūni i aptuomiņ ir eipašys – jūs semaņtika atsaškir autoru tekstūs i leksikografiskajā skaidruojumā. Ar aumūņs/ aumūni vuordineicuos saprūt kai ‘aumaļām, lielā daudzumā’ ci kai pusapzynuotu stuovūkli. Suokūtnejuo ituos saknis vuorda nūzeime saisteita ar kvantitativū semu, tod attīcynuošona iz psihiska stuovūkļa byutu pīzeistama par atlasynuotu.2 Tok pošūs latgalīšu tekstūs redzim treis semaņtikys atteisteibys pakuopis nu kvantitatis nūruodis da psihiska stuovūkļa apzeimuojuma. Leidzeigi ar aptuomiņ – tekstūs lītuots ar divejaidu semaņtiku, pīmāram: aptuomeņ [‘naizturami’] korsts; ni pīdziers, ni aptuomiņ [‘cytaiž apreibs’]. Apsavārtuos leksemys līk pīzeit, ka ari psihiskū stuovūkli raksturojūšajā semaņtikā ītvarta inteņsitatis, precizuok, juos pīauguma sema, kas cytā aspektā „pagrīžama“ kai sova veida maksimalisma izpausme.
28
Helviga, Anita. "Ieskats latviešu folkloristikas terminoloģijas attīstībā." Vārds un tā pētīšanas aspekti: rakstu krājums = The Word: Aspects of Research: conference proceedings, no. 24 (December 2, 2020): 289–301. http://dx.doi.org/10.37384/vtpa.2020.24.289.
Full textAbstract:
Latvian literary terminology and folklore studies terminology have many connections. Both areas have been comparatively understudied; especially, systemic and comprehensive analysis of folklore terminology should be carried out in broader research, which would require in-depth studies of emergence, loan, choice, use, inheritance, and succession of terms. This article mostly deals with historical or chronological aspect, providing a view into some essential lexicographic, monographic, and other resources of terms. The article aims to provide a view into the development of Latvian terminology in the 20th century (more precisely – from the beginning of independent Latvia until the restoration of independence after the Soviet occupation), paying attention to several resources of terminology. To reach the aim, a number of essential term sources of the field, which have had an impact on future terminology use and development, have been selected; characteristic of the resources is given, and specific examples are provided to illustrate the tendencies of the field’s terminology development. The publications, personalities, events, and discussions of the time help to understand what has happened in the newest terminology development period. The article draws from the following essential resources of terminology, which have had an impact on the Latvian folklore studies terminology: “Latvian Encyclopaedia” (Latviešu konversācijas vārdnīca, 1927–1940), “Introduction into Latvian Folk Poetry” (Ievads latviešu tautas dzejā, 1940) by Ludis Bērziņš (1870–1965), “General Conceptions about Folk Poetry” (Pamatjēdzieni par tautas dzeju, 1937) by Anna Bērzkalne (1891–1956), “Latvian Folklore” (Latviešu folklora, 1948) by Jānis Niedre (1909–1987), the Terminology Commission’s 8th Bulletin (1950), “Language of Latvian Folk Songs” (Latviešu tautasdziesmu valoda”, 1961) and “Works in Folklore Studies” (Raksti folkloristikā, 1968) by Arturs Ozols (1912–1964), “History of Latvian Folklore Studies” (Latviešu folkloristikas vēsture, 1989) by Ojārs Ambainis (1926–1995). The theoretical framework of the research consists of the studies in terminology theory and history by Māris Baltiņš and Valentīna Skujiņa, and the folklore studies history research by researchers at the Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia (Māra Vīksna, Dace Bula, Rita Treija, Anda Kubuliņa, Baibas Krogzeme-Mosgorda). Also, the minutes of the Latvian SSR Academy of Sciences Terminology Commission available at the Latvian Academy of Sciences archive have been studied.
29
Rączka-Jeziorska, Teresa. "Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca. 2 sējumos. Лингвотерриториальный словарь Латгалии. В 2 томах, red. Ilga Šuplinska, Rēzeknes Augstskola / Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica. 2 siejumūs. Lingvoterritorial dictionary of Latgale. 2 volumes, red. Ilga Šuplinska, Rēzeknes Augstškola." Zapiski Historyczne lxxxiii, no. 2 (December 31, 2018): 283–86. http://dx.doi.org/10.15762/zh.2018.38.
Full text
30
JAUNMUKTANE, GUNTA. "BIBLIOGRAFAS KĀRLIS EGLE IR ŽURNALAS „LATVJU GRĀMATA“ (1922–1931)." Knygotyra 48 (January 1, 2015): 239–50. http://dx.doi.org/10.15388/kn.v48i0.8129.
Full textAbstract:
Latvian Academic LibraryDepartment of Manuscript and Rare BooksRūpniecības str. 10, LV-1235, Riga, LatviaE-mail: gjaunmuktane@lib.acadlib.lv Žurnalas „Latvju Grāmata“ – pirmasis mėnesinis žurnalas latvių kalba, skirtas literatūros kritikai, knygotyrai ir bibliografijai. Per dešimtį egzistavimo metų jis pateikė išsamią tam tikro laikotarpio latvių ir užsienio knygotyros apžvalgą, pirmą kartą paskelbė ir apibendrino nemažai kultūrinės ir istorinės medžiagos, susijusios su reikšmingais latvių kultūros veikėjais ir literatūros raida. Kas mėnesį šiame žurnale buvo skelbiamos naujai pasirodžiusių knygų apžvalgos ir kritikos recenzijos, rimti bendro pobūdžio straipsniai apie literatūrą, literatūros teoriją ir istoriją; rašytojų biografijos, laiškai ir komentarai; bibliografijos ir knygos meno straipsniai; kalbotyros tyrinėjimai; reikšmingos užsienio literatūros apžvalgos; išsamios naujų knygų bibliografijos; informacija apie latvių ir užsienio literatūrą; leidybos apžvalgos, konferencijų medžiaga ir kt. Rūdolfas Egle (1889–1947), literatas ir vertėjas, buvo žurnalo vyriausiasis redaktorius. Jo brolis Kārlis Egle (1887–1974), bibliografas, literatūros istorikas ir vertėjas, pagrindinis ir kartais vienintelis žurnalo darbuotojas, o dažnai ir tikrasis redaktorius. Ansis Gulbis (1873–1936), leidėjas ir rašytojas, buvo žurnalo iniciatorius ir steigėjas. Latvijos knygos prekybininkų ir leidėjų draugija tapo žurnalo leidėju ir dėl to žurnalo veikla buvo labai išsami. Žurnalą spausdino įvairios spaustuvės. Pirmasis „Latvju Grāmata“ numeris pasirodė 1922 metų rugpjūtį. Draugija patyrė materialinių nuostolių dėl mažo skaitytojų skaičiaus ir atsisakė leisti žurnalą. Ansis Gulbis ragino Kārlį ir Rūdolfą Egles perimti žurnalo leidybą, nes bendruomenei reikėjo mėnesinio žurnalo. Taigi R. Egle nuo 1927 m. pirmojo numerio tapo žurnalo vyriausiuoju redaktoriumi ir leidėju. K. Egle žurnale „Latvju Grāmata“ dirbo daug ir sistemingai, tuo pat metu rengė kelių rašytojų darbų rinkinį, vertė iš anglų ir rusų kalbų, rašė literatūros istorijos apžvalgas ir esė, kaupė rašytojų bibliografijas ir pan. Jis parengė Latvijos enciklopedijai Latviešu konversācijas vārdnīca skyrių apie latvių literatūrą ir nuo 1925 m. dirbo Misinio bibliotekos direktoriumi. Dėl didžiulio darbo krūvio ir įtampos K. Egle susirgo tuberkulioze, ir žurnalo leidyba buvo nutraukta. Paskutinis „Latvju Grāmata“ numeris buvo išspausdintas 1931 metų gruodį. Iki šiol tai vienintelis latvių bibliografijos ir literatūros kritikos žurnalas, skirtas tik šiems klausimams. Mėnraštis paskelbė vertingą latviškų leidinių nuo 1922 m. ligi 1931 m. lapkričio bibliografiją, parengtą bibliografų Augusto Ģinterio ir Voldemāro Caunės. Joje naudojama dešimtainė klasifikacija. „Latvju Grāmata“ ligi šiol neprarado reikšmės kaip svarbus bibliografijos, literatūros istorijos ir kritikos leidinys. Jame pateikta labai vertingos medžiagos apie to laikotarpio reiškinius. Ja naudojasi dabartiniai literatūros kritikai ir kultūros istorikai. „Latvju Grāmata“ – vienas iš leidinių, padėjęs pagrindus Latvijos bibliografijai ir knygotyrai.
31
Rapa, Sanda. "Vārdnīcas digitālā struktūra." Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā, no. 47 (2022). http://dx.doi.org/10.35539/ltnc.2022.0047.s.r.298.311.
Full text
32
Baltiņa, Maija, and Daina Vucāne. "Autorteksts kā nacionālā korpusa un rakstnieka valodas vārdnīcas resurss." Baltistica, no. 8 (April 24, 2012). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.0.8.2108.
Full text
33
Kolbuszewski, Stanislaw Franciszek. "Viļņas Valsts universitātes Zinātniskās bibliotēkas XVIII. gs. Poļu-latviešu vārdnīcas rokraksts F₁-D₁₁." Baltistica 15, no. 1 (July 18, 2011). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.15.1.1259.
Full text
34
Vanags, Pēteris. "Saīsinājumi Anon., Anonym., Anon. Voc. Liborija Depkina vārdnīcas Lettiʃches Wörterbuch manuskriptā." Baltistica 39, no. 2 (December 15, 2011). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.39.2.966.
Full text
35
Skujiņa, Valentīna. "Latviešu valodas salikteņi XVII gadsimta vārdnīcās." Baltistica, no. 4 (December 6, 2011). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.0.4.828.
Full text
36
Jansone, Ilga. "Apģērba nosaukumi 17. gadsimta latviešu valodas vārdnīcās." Baltistica, no. 5 (December 5, 2011). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.0.5.783.
Full text
37
Karaciejus, Juozas. "K. Karulis, Latviešu etimoloģijas vārdnīca." Baltistica 29, no. 2 (October 21, 2011). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.29.2.295.
Full text
38
Ignatjeva, Sigita, Anda Kuduma, and Sandra Okuņeva. "KURZEMES KULTŪRAS ENCIKLOPĒDISKĀ VĀRDNĪCA: KONCEPCIJA, ĪSTENOŠANA, DIGITALIZĒŠANA." Res Humanitariae 24 (April 25, 2019). http://dx.doi.org/10.15181/rh.v24i0.1911.
Full text
39
Vitkauskas, Vytautas. "Latviešu literārās valodas vārdnīca, 1. sējums." Baltistica 11, no. 2 (May 25, 2011). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.11.2.1093.
Full text
40
Migla, Ilga. "Somatiskie frazeoloģismi G. Manceļa "Lettus..." un citās latviešu vārdnīcās." Baltistica, no. 6 (December 2, 2011). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.0.6.770.
Full text
41
Vitkauskas, Vytautas. "Kagaine E., Raģe S. Ērģemes izloksnes vārdnīca." Baltistica 17, no. 1 (December 29, 2011). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.17.1.1970.
Full text
42
Migla, Ilga. "SOMATISKIE FRAZEOLOĢISMI K. ULMAŅA LATVIEŠU-VĀCU VĀRDNĪCĀ (1872) UN K. ULMAŅA / G. BRAŽES VĀCU-LATVIEŠU VĀRDNĪCĀ (1880)." Res Humanitariae 19 (October 12, 2016). http://dx.doi.org/10.15181/rh.v19i0.1329.
Full text
43
Zuicena, Ieva. "Ilustratīvā materiāla atveide „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā”." Baltistica, no. 8 (April 24, 2012). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.0.8.2120.
Full text
44
Blinkena, Aina. "Adjektīvi G. Manceļa vārdnīcā „Lettus“ (1638)." Baltistica 33, no. 2 (November 8, 2011). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.33.2.450.
Full text
45
Narvila, Liene Markus. "NOVCOJUSĪ LEKSIKA J. LANGIJA VĀRDNĪCĀ (1685): NAUDAS VIENĪBU NOSAUKUMI." Res Humanitariae 21 (June 23, 2017). http://dx.doi.org/10.15181/rh.v21i0.1522.
Full text
46
Narvila, Liene Markus. "MĪLENBAHA-ENDZELĪNA LATVIEŠU VALODAS VĀRDNĪCĀ IEKĻAUTĀS BĀRTAS IZLOKSNES LEKSIKAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS." Res Humanitariae 17, no. 1 (October 23, 2015). http://dx.doi.org/10.15181/rh.v17i1.1151.
Full text
47
Trumpa, Anta. "Egles un priedes nosaukums senajos latviešu leksikogrāfiskajos avotos topošajā „Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā”." Baltistica 49, no. 2 (2014). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.49.2.2214.
Full text
48
Siliņa-Piņķe, Renāte, and Anta Trumpa. "Māras vārds latviešu valodas 16. un 17. gs. tekstos un tā atspoguļojums “Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā”: īpašvārdi un sugasvārdi." Baltistica 52, no. 1 (January 3, 2018). http://dx.doi.org/10.15388/baltistica.52.1.2316.
Full text